Labirints
Kopš 4.gs. viena ceļa labirints kļuvis par vienu no plašāk izplatītajiem kristīgajiem simboliem cilvēka ceļam pie Dieva. Viduslaikos daudzās katedrālēs un baznīcās Eiropā tiek izveidoti labirinti grīdas segumā. Tie tika rūpīgi plānoti, izmantojot bībelisko skaitļu 3, 4, 7 un 12 simboliku. Labirintu zīmējums kļūst sarežģītāks, centrālās asis iezīmē galveno kristīgo simbolu – krustu. Laikā, kad nav iespējam nokļūt Jeruzālemē, labirintu ticīgie iet kā simbolisku svētceļojumu uz Svēto pilsētu. Visplašāk pazīstamais grīdas labirints izveidots 13.gs. sākumā. Šartras katedrālē Francijā un joprojām tur apskatāms.
Krimuldas labirints veidots pēc 13.gs. sākumā Šartras katedrāles grīdā (Francijā) ierīkotā labirinta parauga un tas simbolizē cilvēka ceļu pie Dieva.
Visa cilvēka dzīve ir ceļš pie Dieva. Ceļš pie Dieva nav plats un vienkāršs taisnvirziena ceļš. Visbiežāk tas ir ļoti šaurs un līkumains, pārbaudījumiem un pārsteigumiem bagāts. Cilvēks šo ceļu spēj mērot vienīgi ticībā, paļaujoties, ka beigās nonāks Dieva mājās un redzēs Dievu vaigu vaigā.
Izejot šo Krimuldas labirintu, ikviens var pārliecināties, ka tajā nav iespējams nomaldīties. Ja vien turpināsi iet, nonāksi centrā. Jābruņojas ar pacietību un ticībā jāiet.
Labirints simbolizē ceļu cauri laikam un pieredzei, tā pagriezieni atspoguļo virzienu maiņu, pārejas periodus, nedrošību, atklājumus un sasniegumus dzīves ceļā. Attieksmes ziņā svarīgi ļaut Dievam vadīt šajā ceļā, būt atvērtam negaidītiem pavērsieniem un garīgai atklāsmei.
Pirms uzsākt ceļojumu labirintā, ieteicams pasēdēt vai, apstaigājot apkārtni, pārdomāt tos jautājumus, uz kuriem tiek meklēta atbilde, un lūgt Dievu, lai Viņš uzrunā. Labirintu parasti iet klusumā, nesteidzoties un pēc vajadzības apstājoties.
